15 decembris 2015

Swithland Woods (Leicester)

Category: LEI Winter League 2015/2016
Map/area: Swithland Woods (Leicester)
Organiser: LEI
Country: England
Discipline: Long (night)
Pievienot parakstu
Ar nepacietību biju gaidījis Lesteras orientēšanās kluba 2. nakts-o posmu, jo pēdējo reizi ar karti rokā skrēju pirms mēneša. Pa šo mēnesi neviens dienas orientēšanās pasākums nepiesaistīja, bet DVO organizētās nakts sacensības tika atceltas. Tā ka ar zināmu izsalkumu šovakar varēju doties uz nakts orientēšanās sacensībām. Kā jau ierasts Anglijas decembrī - atkal līst, kas nozīmē ka būs diezgan dubļains pasākums, jo Swithland Wood mežs man jau pazīstams. Jau iepriekš šeit esmu skrējis tieši divās nakts-o sacensībās. 2013. gadā uzvarēju, cīnoties ilgāk par stundu šajā tehniskajā apvidū. Bet 2014. gadā kļūdās atstāju 11 minūtes, kas liedza iespēju pacīnīties par uzvaru. Apvidus ir iepazīts un orientēšanās tehnika šim mežam skaidra. Mežs ir ideāls priekš nakts-o, jo salīdzinoši tehnisks. Ir lielās reljefa formas un mikro reljefs, ir zaļie un purvi, kā arī ļoti biezs ceļu un taciņu tīkls, kuras tumsā ātri var pārķert. Plāns sekojošs - peldošos un šaubīgos etapus locīt apkārt pa takām, bet reljefa un taisnvirziena etapos vairāk ar prātu nevis kājām. Distances gaitā piefiksēju interesantu faktu! Decembrī World of O mājas lapā katru dienu līdz Ziemassvētkiem ir iespēja iezīmēt etapa ceļu kādā no šogad notikušām sacensībām dažādās valstīs, un pēc tam salīdzināt sevis izplānoto variantu ar citiem orientieristiem, kā arī ar elites orientieristiem kuri šos etapus veica reāli sacensībās. Šovakar pavisam noteikti uz 8. un 16. kp piefiksēju, ka izmantoju tādu tehniku, kādu izmantoju zīmējot savus ceļus worldofo kartēs. Vispirms novērtēju labāko un drošāko piekļuvi punktam un tikai pēc tam izplānoju pašu etapu. Iespējams, ka zaudēju laiku tieši pašā etapā, bet punktu paņēmu droši no pēdējās piesaistes. Nakts orientēšanās galvenā jau ir tā pēdējā piesaiste, un tas ko dari etapa vidū pat ir mazsvarīgi, jo ja vien ir iespēja, tad tiek izmantoti ceļi, vai ja jāvirzās taisni, tad jāizmanto kāds lielāks objekts pret ko atdurties, jo visi objekti un elementi kas kartē ir attēloti, tumsā nemaz nav pamanāmi. Iesildoties jutos labi, fiziskā forma ar parkrun skrējieniem tiek uzturēta pienācīgi. Distance gan ļoti īsa - tikai 4.1 km, gribējās jau vismaz 6 vai 7 km garu, lai var kārtīgi izbaudīt nakts-o. Bet iespējams šajā mežā pietiks arī ar tik īsu distanci, jo pēc pieredzes kļūdās te var zaudēt ļoti daudz laika.
karte un tumsa
Etaps uz 1. kp jau salīdzinoši izaicinošs - virzienā bez piesaistēm jāuziet klintsakmens baltajā mežā. Uzticos kompasam un ātri vien panāku pirms manis startējušos orientieristus, kuri būtībā izcēla man šo punktu. Uz 2. kp piespiedu kārtā nācās izskriet nelielu loku, jo plāns skriet pa līniju neizdevās. Pirms pļavas tāds zaļais priekšā, ka negribējās līst cauri tam. Šķiet ka ar šo līkumu tomēr zaudēju pārdesmit sekundes, jo uz 3. kp ne tādam vien zaļajam nācās līst cauri. Uz 3. kp bez variantiem - tikai taisni cauri zaļajam līdz atmetos pret purvainu dīķīti. Etaps uz 4. kp izteikts taku posms, arī 5. kp ar takām un izteikto reljefu nekādas problēmas nesagādā. Uz 6. kp gan jāizmanto jau pieminētā taktika - vairāk ar prātu nevis kājām. No sākuma centos izmantot taku mudžekli, kurš vijās krustām šķērsām, bet beigās līdz punktam nonācu ar reljefa palīdzību. Ļoti nepārliecinoši veikts etaps, kas izvēli uz 7. kp padarīja piesardzīgu. Skrēju atpakaļ uz nožogoto teritoriju, no kuras viegli paņemt punktu, jo pa taisno būtu bijis risks netrāpīt punktā. Uz 8. kp atkal tīrs taku etaps, galvenais uzreiz izvēlēties pareizo taku, kas ved tieši pie punkta. Pievēršot uzmanību punkta rajonam, etapa sākumu iespējams veicu kļūdaini, jo ātrāk šķiet būtu bijis pa kreiso pusi nožogotajai teritorijai. Pie punkta panācu vēl 2 orientieristus, kurus turpat arī atstāju, jo dubļaino etapus uz 9. kp nācās veikt vienatnē. Uz 10. kp salīdzinoši garš etaps, bet te atkal atlika tikai izvēlēties un tumsā pamanīt pareizās takas. Uz 11. kp īss etaps zaļajā, kur uzreiz skaidrs ka kā orientieris jāizmanto mazā upīte. Uz 12. kp distances nepārliecinošākais sniegums! Punkts kalna augšā pie klints, nekas grūts, un es laikam izdomāju šajā etapā atpūsties, jo vienā brīdī, kad gandrīz punktu sāku meklēt uz vienas horizontāles pa zemu, pieķēru sevi pie domas - ko es daru! Labi ka saglabāju vēsu prātu :) Uz 13. kp etapu kartē pietika tikai ar vienu acu skatienu, lai saprastu ka jāiet apkārt. Punkts gan bija indīgi paslēpts aiz koka, bet manis izvēlētais variants bija tik pareizs, ka nesagādāja nekādas problēmas. Citi, kas bija gājuši pa taisno uz šo punktu, bija pamatīgi kļūdījušies. Uz 14. kp etaps vienkāršs, bet aptuveni 20 sekundes tiek zaudētas punkta rajonā. Zaļajā paugurā vispirms aizgāju pa labi. 15. kp kross pa taku, bet uz 16. kp mana worldofo taktika :) Taisnāk un iespējams ātrāk būtu bijis skriet pa mazo taciņu gar līniju, bet tur pastāvēja risks netrāpīt uz punktu. Es izvēlējos skriet uzreiz pa labi uz lielo taku, pa kuru tik jāmauc bez nekādas orientēšanās līdz ieraugi punktu pie grāvīšu sazarojuma. Šajā etapā atpūtos no orientēšanās un pie reizes uzmetu skatu arī nākamajam etapam, jo bija jātiek vaļā no ''astes'', kurš piesējās pie 13. kp.
atslēgas punkts
Atpakaļ neskatījos, bet šķiet ar savu tempu vien jau biju attālinājies no viņa, tāpēc punkti bija jāņem pārliecinoši, lai viņam nerodas iespēja pietuvināties. 17. kp šķiet bija distances atslēgas punkts, jo ja punkta rajonā pazūdi, tad ir auzas. Ir variants pa takām gan pa kreiso pusi, gan pa labo pusi. Es dodos pa kreiso pusi gar 12. kp līdz taku krustojumam, kur nākamais mērķis ir grāvīšu sazarojums purvā, un tad jau pa labi jābūt punktam. Izdodas perfekti! Tālumā redzu tuvojamies vairākas lampas un fonā skaļā balsī sāk ūjināt pūce vai ūpis, kas šo mirkli padara episku. Šādu mirkļu dēļ vien ir vērts doties tumšajā mežā, kad perfekti esi paņēmis punktu un jūties gandarīts, kad esi priekšā citiem orientieristiem, un kad fonā dzirdamas skaņas kā no šausmu filmas. Pilnam komplektam vēl pietrūka kādas mirdzošas acis aiz eglītēm :) Situācija fascinējoša un reizē baisa, tāpēc ātrāk prom uz nākamo punktu. Uz pēdējo 18. kp etaps tik pa lielo taku, kur gan vairākas reizes apstājos, jo ik pa laikam šķita ka kaut kas kartē nesakrīt. Arī finiša posms pietiekami garš, bet spēka pietiek. Distance bija tieši tik gara vai īsa (4.9 km garminā), lai jauda pietiktu līdz pat finišam nemaz tā kārtīgi nesagurstot. Gandarījums finišā milzīgs, jo veikums distancē gandrīz perfekts. Kļūdu tikpat kā nebija, mazliet nobakstīju 12. un 14. kp, kā arī daži nepārliecinošāk veikti etapi, bet fiziski gan jutos labi gan dubļos, gan pāris kāpumos. Arī rezultātu tabulā iznākums priecē - ar rezultātu 42:25 izcīniju pārliecinošu 1. vietu no 16 dalībniekiem. Daudziem problēmas bija sagādājis 14. kp, kur arī ieguvu lielu pārsvaru. Ja paskatās splitos, tad izšķiroši ir bijuši arī etapi uz 11. un 17. kp, kur arī esmu iekrājis labu pārsvaru. Lielākos vai mazākos mačos vienmēr ir patīkami uzvarēt!

Nav komentāru: