28 decembris 2015

Decembrī rekordi krīt!

Decembrī rekordi krita... bet ne mani sportiskie! Tie bija siltuma rekordi decembrī, kad vairākas dienas temperatūra sasniedza ap +15 grādiem, un pāris parkrun skrējienus varēju skriet kā vasarā - šortos un t-kreklā! Šo to jau sportisku sadarīju arī decembrī, bet jāsaka ka ļoti minimāli. Pāris ieraksti statistikai un vēsturei paliks :) Decembrī piedalījos vienās nakts orientēšanās sacensībās, kurās ar atzīstamu veikumu izcīniju 1. vietu. Vairāk gan nebija ne iespēju, ne vēlmes piedalīties vēl kādā o-pasākumā. Ritenis tik tiešām ir pakārts uz nagliņas, un šķiet šis ir pirmais mēnesis pēdējo gadu laikā, kad vispār neesmu braucis ar velosipēdu. Vienkārši tam nebija laika. Darbā ļoti saspringts pirmssvētku grafiks, mājā vairāk gribas atpūsties nekā sportot, tāpēc tās sportiskās aktivitātes tik minimālas. Bet ik sestdienas parkrun piecīti gan noskrēju, jo sestdienas rītu nevaru iedomāties bez šī ierastā skrējiena. Pavisam izskrēju piecus parkrun skrējienus decembrī, jo četrām sestdienām papildus nāca vēl Ziemassvētku rīta parkrun. Divi no šiem pieciem bija jauni parkrun, tā sasniedzot jau 62 dažādos parkrun skrējienus. Jāatzīmē ka Evesham parkrun bija pēdējais parkrun West Midlands reģionā, kuru nebiju izskrējis, bet nu visi Birmingham pilsētas apkārtnē ir izskrieti. Tagad tuvākajos mēnešos ir mērķis izskriet atlikušos 5 vai 6 parkrun East Midlands reģiona parkrun skrējienus, un tad būs izskrieti pilnīgi visi tuvējie parkrun. Tāpēc nākamgad droši vien skriešu arvien vairāk jau izskrietajās parkrun trasēs, jo būs jāskatās cik finansiāli izdevīgi ir doties uz kādu tālāku parkrun skrējienu. Tātad pavisam šomēnes esmu saskrējis 40 km (nakts-o 5 km, pieci parkrun un divi piecīši darbadienā), ar ko pilnībā pietiek klusajam mēnesim. Ūdeni turpinu patērēt daudz, tāpēc svars tiek noturēts arī bez sportošanas. Sporta zāles apmeklējumi arī nav dienas kārtībā, kā arī lielais izaicinājums, pārbaudīt sevi ļoti garā distancē, pārceļas uz nākamo gadu. Arī līdzjušanai citos sporta veidos neatlika laika, tik vien kā paskatīties Overtime un Sporta Studija, kā arī atkārtojumā noskatīties Rastorgujeva vadību stafešu 1. etapā.
Ziemassvētki nosvinēti kopā ar mammu, sieviņu un Edvīnu, dāvanas saņemtas un sadāvinātas. Vēl jāatskatās statistikā par visu gadu kopumā, ko sportisku esmu sadarījis. Un tad jau 2016. gads klāt ar jauniem sportiskajiem izaicinājumiem!
Conkers parkrun #248 05/12/2015
volunteer komanda, kura katru
sestdienu ir savādāka
(paši skrienam, paši organizējam)
5. decembra plāni bija skaidri jau kādu laiku iepriekš, tāpēc šorīt atkal biju savā ''mājas'' Conkers parkrun, kur pildīju volunteer (brīvprātīgā) pienākumus kā tail runner (noslēdzošais skrējējs). Tail runner ir mana iecienītākā pozīcija starp parkrun organizatoriem, jo tā varu apvienot divus vienā - esmu gan kā volunteer, gan arī kā skrējējs. Skrējienu statistikā man šo ieskaita kā kārtējo skrējienu (nu jau 113.), vienīgi tas rezultāts man tāds liels, kā jau noslēdzošajam skrējējam, kuram jāfinišē pēdējā vietā aiz visiem skrējējiem. Tail runner sanāk vairāk pastaigāties nevis skriet, jo skrējiena beigu daļā vienmēr ir soļotāji vai skrējēji kuri pārvērtējuši savas skriešanas spējas, tāpēc šorīt biju izlēmis pastaigāties arī es, jo vakarā paredzēta dalība nakts orientēšanās sacensībās, kurām tad arī pietaupīšu spēkus. Divus pilnvērtīgus skrējienus vienā dienā vairs nespēju noskriet. Jau iepriekš divas reizes biju izmēģinājis tail runner pienākumus - pirmajā reizē 55 minūtes, bet otrajā 50 minūtes, tā ka šorīt atkal rēķinājos ar 50 minūšu gājienu, ar cerību ka tomēr varēšu arī mazliet paskriet. Šonakt un no rīta Anglijā plosījās vētra, kas pat dažus parkrun skrējienus citviet lika atcelt, bet Conkers parkrun notiek jebkuros laika apstākļos. Tāpēc saģērbos tā siltāk, lai vējš neizpūš cauri. Pateicoties vējam un Ziemassvētku iepirkumu trakumam, šorīt salīdzinoši maz skrējēju te, tāpēc bija cerība ka tie lēnākie ir palikuši mājās, un varbūt ka sanāks paskriet arī man kopā ar pēdējajiem. Startā nofilmēju skrējējus no tilta augšas un pieslēdzos kā noslēdzošais skrējējs. Diemžēl kā pēdējā startēja kāda kundzīte ar nūjām, kas nozīmē ka arī man būs jānūjo :) Tikuši augšā pirmajā kāpumā, kundzīte mani pārsteidza un sāka lēnā riksīti skriet ar visām nūjām, kas mani tikai priecēja. Ik pa laikam soļojot, ik pa laikam parikšojot, pusdistancē jau panācām dažus sagurošos, un izskatījās ka nūjotāja pat nebūs pēdējā vietā. Un tā arī bija, tuvojoties finišam man nācās pārslēgties uz kādu jaunkundzi ar tēvu, kur izskatījās ka meitene mazliet ir pārvērtējusi savas spējas šorīt un uzsākusi skrējienu pārāk aktīvi, bet tagad knapi velkas. Tā nu nūjotāja attālinājās no manis, bet es paliku ar tēvu kurš ik pa laikam centās pierunāt meitu atsākt skriet. Un pārsimts metrus pirms finiša viņam tas izdevās, jaunkundze tā sāka skriet, ka arī man sanāca finišēt pieklājīgā tempā! Vējš šorīt pūta pamatīgi, un arī lēnākos parkrun dalībniekus finišā atpūta necerēti ātri. Trasē neviens nebija palicis aiz manis, tāpēc mierīgi varēju finišēt kā 281. skrējējs ar rezultātu 45:27, kas bija krietni ātrāk nekā biju plānojis. Patīkami ka dažviet pat sanāca vieglā riksītī paskriet. Diemžēl tie arī bija mani vienīgie skriešanas soļi šodien, jo vakarā nakts-o sacensības tika atceltas, tā ka šorīt mierīgi varēju piedalīties parkrun skrējienā kā skrējējs ar savu tempu. Bet pāris reizes gadā jau ir jāpievienojas arī brīvprātīgajiem organizatoriem, lai tie parkrun skrējieni katru sestdienu notiktu, jo bez volunteer pārstāvjiem nebūtu iespēja katru sestdienu skriet organizētā 5 kilometru skrējienā,
Belton House parkrun #5 12/12/2015
cowboy
Tādi nu tie apstākļi šobrīd ir sakrituši, ka vajadzēja kaut kur izbraukt ekskursijā, kaut arī nebiju plānojis šorīt apmeklēt kādu jaunu parkrun. Ar sieviņu šodien devāmies uz Leicester pilsētu, pastaigāties un ievērtēt Ziemassvētku dekorējumus un noskaņu šajā pilsētā. Tad nu arī bija jāieplāno kāds no šīs puses parkrun skrējieniem. Izvēlējos Belton House parkrun, kurš ir vēl ļoti jauns (tikai 5. reizi notiks) un samērā tālu no mājām, tāpēc izbraukt nācās ap septiņiem, kad ārā vēl tumsiņa.
Belton House
Rīts nav diez ko jauks - ļoti vēss un lietains, tieši tāds kādā nemaz negribas skriet. Bet tā kā šorīt atkal lija visā Anglijā, tad nebija nozīmes kurā parkrun skrienu, jo izmirkšu tāpat. Belton House parkrun skrējienu izvēlējos dēļ trases apraksta. Divi apļi bez kalniem, lielāko daļu pa zālienu gar golfa laukumu un apkārt kriketa laukumam, kā arī gar briežiem kuri parkā brīvi pastaigājas. Man patīk tādas ''cross country'' trases, jo kross pie dabas ir saistošāks nekā pilsētas parki. Laiciņš šorīt nu nemaz nelutina, jau iesildoties esmu salijis, bet bez izstaipīšanās nevaru skriet. Viens no iemesliem, kāpēc lietū negribu skriet jaunu parkrun, ir tāds ka video priekš mana arhīva būs izplūdis un neskaidrs, bet par piemiņu jau paliks tāpat. Vismaz būs ko atcerēties par lietaino rītu. Šorīt ap kaklu uzvilku... es pat nezinu kā viņu latviski sauc. Lakats/cepure/šalle/sviedru lente/apsējs!?
Lai mēs parkrun tūristi viens otru atpazītu starp skrējējiem, vienai no aktīvistēm radās ideja par šo apsēju spilgti dzeltenā krāsā ar melnām govs galvām. Kāpēc govīm? Tāpēc ka pirmajam parkrun tūristam, kurš izskrēja 100 dažādus parkrun skrējienus, uzvārds ir Cowell, un atvasinājumā no vārda cow radās šī abstraktā govs. Tad nu pirmo reizi skrēju ar jauniegūto apsēju. Šajā skrējienā gan nevienu citu tūristu ar šādu apsēju nemanīju, vien manīju vēl vienu skrējēju ar 100 parkrun kreklu, un vienu ar sarkano 50 parkrun kreklu. Skrējienu iesāku visai strauji, bet drīz vien sajutu, ka šorīt būs mazliet jāpiespiežas, jo jutu ka skrienas ļoti smagnēji. Tā arī bija, praktiski visu laiku skrēju ar jūtamu piepūli bez viegluma. Lija nepārtraukti, bet tas īpaši netraucēja, ja nu vienīgi vēsais laiks muskuļus mazliet stindzināja. Nav patīkami skriet šādos laika apstākļos, bet izbaudīt skrējienu ļāva trase, kura tiešām bija man ļoti patīkama, tāpēc bez jebkādiem aizspriedumiem šo trasi novērtēšu ar desmit. Gribētos labprāt arī kādreiz vasarā te atbraukt, varētu gan briežus kārtīgāk apskatīt, gan izstaigāt Belton House māju un tās dārzu, jo garām skrienot izskatījās gracioza. Rezultāts šoreiz 28:08 un 49. vieta no 114 briežu parka skrējējiem. 10/10
Evesham parkrun #38 19/12/2015
3 stundas gulētas
Uz šo parkrun obligāti bija jāpaspēj atbraukt vēl 2015. gadā, jo vien no šāgada mērķiem parkrun tūrismā bija izskriet visus West Midland reģiona parkrun skrējienu. Kopumā tās ir 16 parkrun trases, un Evesham parkrun bija palikusi kā pēdējā manis neizskrietā šajā reģionā. Ziemassvētku laiks darbā ir ļoti saspringts, jo mums DHL ir jāizpilda ļoti daudz pasūtījumu, tāpēc nācās strādāt arī piektdienas vakarā. Darbs ieilga līdz pat vēlai naktij, tāpēc pirms parkrun sanāca pagulēt tikai 3 stundas. Sajūtas tik agri no rīta nav tās labākās, bet es sestdienas rītu vairs nevaru iedomāties bez 5 km rīta skrējiena. Ir decembra vidus un gaisa temperatūra 15 grādi! 
decembra vidū zāle zaļo
Šķiet pirmo reizi decembra vidū skrēju šortos un t-kreklā. Trase izveidota gar Avon upes krastu, kur jūtamas pāris vēja brāzmas. Negulētās nakts dēļ skrējiens nebūs viegls, praktiski skrēju autopilotā, bet kājas bija salīdzinoši vieglas, tāpēc atkal savas ierastās 28 minūtes. Jāsaka kā ir, trase bija diezgan garlaicīga - gar upi pa zāli un dubļiem uz vienu pusi, un pēc tam pa taciņu atpakaļ, un tā divas reizes. Atpakaļceļā gar upi pūta pamatīgs pretvējš. Skrējēju te salīdzinoši maz, tāpēc ar rezultātu 28:21 ieņēmu visai augsto 34. vietu no 77 upmalas skrējējiem. Nu esmu izskrējis visas Rietumvidzemes parkrun trases, nākamais mērķis ir izskriet visus Austrumvidzemes parkrun. East Midland reģionā man ir atlikuši vēl kādi 5 vai 6 parkrun skrējieni. Kaut arī šī trase bija visai ērta un patīkama, tomēr garlaicības dēļ desmit nevaru iedot. 9/10
Conkers parkrun #251 25/12/2015
rūķis seko rūķenei
Jau 3. reizi Ziemassvētku rītu uzsāku ar 5 km skrējienu! Viegli nav skriet svētku rītā, ja iepriekšējā vakarā ir ēsti štovēti kāposti, zirņi, rosols, pīrāgi ar piparkūkām, un tam visam pa virsu karstvīns.
Merry Christmas!
Vislielākais paldies tiem brīvprātīgajiem, kuri šajā rītā noorganizēja šo papildus parkrun skrējienu (piektdienā). Startā nostājos tuvu priekšgalam, tāpēc skrējienu varēju uzsākt raiti.
Skrējās smagi un kaut kur pusdistancē pat palika grūti, bet veiksmīgi izdevās tikt pāri šim vājuma brīdim, un izdevās noskriet vienmērīgā tempā visu distanci, kas nav nemaz tik bieža parādība manos skrējienos. Starp citu pēdējo kilometru noskrēju visātrāk un... šis bija viens no ātrākajiem šāgada skrējieniem! Ar rezultātu 27:03 ieņēmu 158. vietu no 325 Ziemassvētku rūķiem. Priecīgus Ziemassvētkus!
Beeston parkrun #92 26/12/2015
Boxing Day
Otrajos Ziemassvētkos jeb kā Anglijā saka ''Boxing Day'' biju ieplānojis atgriezties Beeston parkrun, lai uzlabotu pagājušās vasaras rezultātu, un pa ceļam uz Nottingham vācu Ziemassvētku tirdziņu. Sajūtas pirms skrējiena nav diez ko iedvesmojošas, jo svētku labumi atkal lietoti lielos daudzumos, it sevišķi pelēkie zirņi, un pēc vakardienas skrējiena mazliet esmu sastiepis vienu augšstilbu. Vēders jūtīgs, kāja savilkta un ārā pamatīgs vējš plosās, bet atkal silta decembra diena (+14 grādi), tāpēc varu skriet ar šortiem un T-kreklā, bet ar rūķa cepuri galvā :) Neskatoties uz visiem šiem blakusapstākļiem, apņēmība ir skriet sparīgi. Tāpēc 1. km uzkapāju tā rūpīgi zem 5 min/km, bet ātri vien sapratu ka tādu tempu nespēšu noturēt, tamdēļ pārgāju uz savu komforta zonu 5:30 min/km. Uz šo parkrun atbraucu vēlreiz dēļ patīkamās trases konfigurācijas, jo šī ir viena no retajām, kuru esmu novērtējis ar desmit. Trase pa grantētiem ceļiem gar kanālu un takām gar upi vienā aplī bez kāpumiem. Gar kanālu sanāca skriet pa vējam, gar upi sānvējš un neliels aizvējš, bet pēdējais kilometrs gan pamatīgā pretvējā. Šķita pat ka uz vietas kūņājos pirms finiša :) Pulkstenī neskatījos, sajūtas ne tās labākās, bet izdevās galvenais plāns - noskriet zem 28 minūtēm un uzlabot rezultātu. Rezultāts 27:47 un 86. vieta no 152 vējā sapūstajiem. Pēc abiem svētku skrējieniem esmu nonācis pie pāris secinājumiem. Startējot no beigām ar kameru uz galvas, ļoti grūti ir uzķert pareizo ritmu un tempu, jo sākumā, apdzenot lēnākos skrējējus, pamatīgi pārforsēju un pārķeru tempu, un kad esmu nonācis līdz sava tempa skrējējiem, nevaru vairs atgūt pareizo ritmu, kas noved pie ļoti saraustīta tempa. Tāpēc bieži vien mans kilometru ātrums lēkā no 5 min/km līdz pat 6 min/km. Bet šajos abos skrējienos startēju uzreiz kopā ar sava tempa skrējējiem, kas uzreiz atspoguļojās kilometru ātruma atzīmēs, jo visi kilometri tika noskrieti plus mīnus vienmērīgā tempā. Bet tas nenozīmē, ka jaunajā gadā vairs neskriešu no beigām ar kameru. Šogad šis bija pēdējais parkrun skrējiens, bet nākamo 2016. gadu iesākšu uzreiz ar diviem parkrun skrējieniem 1. janvārī, tik vēl neesmu izlēmis vai ar kameru skriet kādā jaunā parkrun trasē, vai ar paģirām izskriet kādu vietējo parkrun tepat netālu no mājām.

Nav komentāru: