 |
| 1130. |
Anglijas Čempionāta orientēšanās sprinta finālskrējiens. Divi skrējieni (parkrun un kvalifikācija) jau šorīt noskrieti, neteiktu ka gribās skriet vēl trešo reizi šodien, bet kas jādara tas jādara :) Loģiski, ka augstāk par B finālu nevarēju kvalificēties, jo es te esmu ''just for fun'' nevis lai ar kādu sacenstos. Finālu apvidus tajā pašā slepenajā zonā, tikai šoreiz armijas pilsētiņas ziemeļu daļā. Pirms starta atkal jādodas cauri vārtiem, kurus apsargā karavīri ar ieročiem, kas rada visai amizantu situāciju. Mēs civilie orientieristi nonākam iežogotā militārdaļā. Interesanti ka pirms starta man neviens neaizrādīja, ka būtu aizliegts skriet ar galvas kameru, tāpēc, kā jau ierasts sprinta distancēs, skriešu ar kameru uz galvas. Kājās jūt abus rīta skrējienus, bet esmu apņēmies šo B finālu veikt sparīgāk, jo lai vai kā, tomēr pēdējam šā vai tā nav patīkami palikt. Distances sākums viegls, bet pēc 2. kp pamanos saminstināties uz kādām 10 sekundēm, jo nevarēju izlemt kā skriet uz 3. kp. Sprintā tā ir kļūda! Arī uz 5. kp apskrienu pāris krūmu pudurus nevietā, bet lielākās kļūdas sekoja uz 7. un 8. kp. Etapa sākumā uz 7. kp mazliet apstājos, jo nevarēju ieraudzīt kartē, ka gar tilta malu tiek cauri nožogotajam meža puduram. Bet pie 8. kp nonācu strupceļā, kad punkts ir redzams, tikai otrpus lejā divmetrīgai mūra sētai. Kļūda milzīga nepamanīt šādu sīkumu kartē.
 |
| kļūda pie 8. kp |
Turpmākos punktus jau ņemu uzmanīgāk un arī sagurums sāk parādīties, bet jācīnās līdz galam. 11. un 12. kp cauri apstādījumiem un mežam, kas mazliet ļauj atpūsties no urbānās orientēšanās, bet pie 13. kp atkal neliels misēklis. Uzreiz nesapratu, kur punkts novietots, jo biju palaidis garām leģendu, un punktu gribēju atrast celtnes ārpusē nevis iekšpusē. Uz 15. kp šķiet izvēlējos garāko variantu caur 17. kp, bet tas tāpēc ka uzreiz nepamanīju necaurskrienamo stāvlaukuma nožogojumu. 16. kp bija skatītāju punkts, kuru līdzjutēji varēja vērot otrpus sētai, jo mēs orientieristi joprojām atradāmies iežogotajā armijas daļā. Uz 17. kp gar sargbūdu skrēju jau trešo reizi, un katru reizi gandrīz saskrējos ar kādu pretim skrienošu orientieristu, jo šaurība pamatīga. Pēdējie divi punkti 18. un 19. kp jau ārpus militārās teritorijas. Pilnā ātrumā laukā pa vārtiem, pateicoties ''touchfree'' emitam bez apstājas cauri abiem kontrolpunktiem un finišā jāmauc cik ir iekšā. Skrējiens bija krietni ātrāks nekā kvalifikācijā, bet diemžēl krietni vairāk pieļāvu kļūdas. Kopumā varu salasīt pusotru minūti kļūdās, kas pat manam tempam ir nepiedodami daudz. Ar rezultātu 18:05 tomēr paliku pēdējais (6.) starp savas grupas orientieristiem, bet kopējajā vērtējumā šajā distancē ieņēmu 37. vietu no 43 orientieristiem. Rītdien jābūt gatavībā vēl pieveikt meža distanci. Būšu sevi nopietni izmocījis, bet patīk jau vēl joprojām tie orientēšanās skrējieni, kaut arī fiziski nav vairs tās jaudas kas kaut vai pirms pāris gadiem bija. Interesanti ka uzreiz pēc finiša pie manis pieskrēja viens no tiesnešiem un jautāja kāpēc es esot skrējis ar kameru, jo tas esot bijis aizliegts
Aldershot Garrison teritorijā. Nekur gan tādu aizliegumu neredzēju un arī starta tiesneši man neko neaizrādīja. Saņēmu skaidru instrukciju, ka nedrīkstu šo video ar kadriem no slepenās armijas teritorijas nekur publicēt, pat ne savā blogā, jo var sanākt nepatikšanas ar militārpersonām. Tāpēc šis video paliek tikai manos datora arhīvos starp orientēšanās kartēm, bet šeit atļaušos publicēt tikai pašas distances beigas ar pēdējiem diviem kontrolpunktiem, kas bija jau ārpus armijas pilsētiņas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru