Anglijas Čempionāts! Varētu teikt ka šīs bija gada nozīmīgākās un gaidītākās sacensības. Jau ziemā piesakot dalību, bija paredzēts ka vajadzētu līdz marta beigām ieskriet labā formā, bet ne vienmēr notiek tā kā plānots. Kājas trauma izjauca visus skriešanas plānus, un var teikt ka fiziski nebiju gatavs šim čempionātam. Bet tā kā otrreiz iespējams vairs nebūs tāda iespēja piedalīties Anglijas čempionātā, tad šo pasākumu nedrīkstēja laist garām. Plus vēl tas ka vienu nedēļu pirms čempionāta ciemos ieradās Azimuta pirmais numurs
Artūrs Pauliņš, tāpēc šī čempja gaidīšana pagāja sportiskā gaisotnē. Artūrs trenējās daudz, un arī es mazliet kaut ko padarbojos, vienu dienu lēnām izskrēju treniņdistanci
Middleton parkā, saliekot Artūram lentītes punktu vietās. Pirmdien pamēģināju paskriet savā
sprinta kartē Shaw Crosā, kur punktu vietās bija jāmeklē sarkanās angļu royal mail pastkastītes, un sapratu ka esmu vareni lēns sprinta distancei, tad jau labāk braucu ar riteni nekā skrienu :) Tāpēc trešdien izbraucu arī
garo urban distanci, pārbaudot cik pa optimālo ceļu sanāktu gara distance.Trešdien notika arī mikro treniņmačs starp Artūru un Paulu manā kartē, finišā abus censoņus šķīra tikai 15 sekundes :) Tātad mazliet jau kustējies biju, tāpēc ir cerības sprinta kvalifikācijā pacīnīties par vietu B finālā, jo startēt C finālā būtu kauns. Uz sacensībām devāmies ''pa dārgo'' ar vilcienu un taksi, jo neviens kluba biedrs neatsaucās mūs aizvest līdz sacensībām. Ierodoties sacensību centrā Jorkas Universitātes teritorijā, neliels izbrīns, pēc visai saulainās nedēļas, šorīt auksts un visapkārt migla. Pēc pārģērbšanās sporta zālē, uz startu vajadzēja doties skriešus lai nenosaltu šortos un īsajā o-kreklā. Sajūtas normālas, paskriet var, piespraužu 557 numuru un esmu gatavs startam.
1. kp ļoti vienkāršs mājas pagalmā, uz 2. kp jau nedaudz sarežģītāk, jāizlemj pa kuru pusi lielajai ēkai skriet, plus vēl pa ceļam visādi dzīvžogi. Skrienu pa labo pusi, ar kartes lasīšanu neizraujos un protams ka ierauju strupceļā starp dzīvžogiem. Koncentrējies neesmu vispār un kaut kādā autopilotā aizskrienu gandrīz līdz 5. kp un tikai tad nāk apskaidrība kur es skrienu un ko es daru. Tas viss notiek krietni par vēlu un aptuveni 1 minūtes kļūda pieļauta jau uz 2. kp, lieki piebilst ka sajūtas ir ļoti sūdīgas. Uz 3. un 4. kp mazliet var atgūties, tie tādi easy etapiņi. Pie 4. kp skrienot lejā no kalniņa man priekšā nogāžas resnais Džonijs un sāk vārtīties pa zemi, mani pārbiedējot ne pa jokam, domāju ka puisis vai tik nav ko lauzis, uz pāris sekundēm piestāju un sapratu ka puisis vienkārši ir neveikls un tā vārtīšanās notiek lai tiktu atpakaļ uz kājām :) Uz 5. kp es pats izceļos ar neveiklību, ne jau skriešanas, bet gan orientēšanās, aizskrēju tā normāli punktam garām, vēl ~20 sekunžu kļūda. 6. kp bez problēmām, uz 7. kp var jau ieskrieties, uz 8. kp nokļūstu vairāku skrējēju grupiņā un velku tik līdzi. Uz 9. kp tik pat vienkāršs pārskrējiens pa pļavu, skrienot uz 10. kp man priekšā parādās viens orientierists
SYO kreklā, te nu ir jāsēž astē. 11. 12. un 13. kp tā arī tiek atsēdēts, kartē uzmetot tikai pareizu virzienu un piefiksējot kp numurus leģendās. Uz 14. kp tā skrienot līdzi, šķiet ka tiek veikts pārāk liels apkārtvariants. Un tagad nāk lielākais hīts uz 15. kp, esmu pilnīgā bezkontaktā ar karti, tik maucu līdzi SYO čalim, un... attopos pie 16. kp... kas, ko, kādā veidā... pa skaisto pārķerts etaps. Pilnīgi neko nesaprotu, viņš paņēma vai nepaņēma 15. kp, katrā ziņā es tur nebiju, nu neko jāskrien vien atpakaļ. Atzīmējos 15. kp, pēc tam pa to pašu ceļu atpakaļ uz 16. kp un... atkal kļūda, uz 17. kp aizskrēju sētai pa kreiso pusi, no kurienes pie punkta piekļūt nevar, atkal nācās skriet atpakaļ. Īsi sakot - game over, nekādu cerību uzrādīt cienījamu rezultātu. Labi ka uz 18. kp mani panāca Rūdis, kuram distances beigas noskrēju līdzi, jo pats droši vien būtu padevies un pēdējos punktus vienkārši nočāpojis. Sen tik neizskaidrojamas kļūdas nebiju pieļāvis, sprintā gandrīz 5 minūtes kļūdās ir vesela mūžība. Izskaidrojums jau tam it kā ir... pirms starta bija psiholoģiskas problēmas, domas bija pavisam citur un distancei koncentrēties nespēju vispār. Ar rezultātu 22:32 ieņēmu tikai 32. vietu no 38 dalībniekiem savā skrējienā, un loģiski ka par B finālu varēju aizmirst. Lieki piebilst ka biju šokēts un dusmīgs par to ko biju sastrādājis distancē. B** nozīmgākās sacensības sezonā, bet es pieļauju TĀDAS kļūdas! Prieks vismaz par Artūru, kurš savā kvalifikācijas skrējienā uzrādīja
otro rezultātu un cīnīsies A finālā par vietu uz pjedestāla.
.jpg)
2 komentāri:
"man priekšā nogāžas resnais Džonijs un sāk vārtīties pa zemi..." šitais labs :) nelietis, visas puķes izvārtija :D
narcises tur bija nolīdzinātas līdz ar zemi :)))
Ierakstīt komentāru