18 decembris 2011

Royds Hall (Bradford)

Category: Christmas Regional Level C Event
Map/area: Royds Hall (Bradford)
Organiser: EPOC
Country: England
Discipline: Blue
Vispirms jāpiemin ka nu jau kā katru sestdienu dodos uz Leeds parkrun 5 km skrējienu. Arī šoreiz Hyde Park ziemeļu daļas celiņus klāja maza ledus kārtiņa, kur soli bija jāsaīsina. Šos rīta skrējienus skrienu kā vieglus un patīkamus treniņus (forši skriet kopā ar 200 skrējējiem) ar aptuveni 70-80% atdevi. Skrienu tikai pēc sajūtām un pulkstenī neskatos. Šķērsojot finiša līniju biju gandrīz uz pakaļas - pulkstenis rādīja 24:30, kas nozīmē ka nu jau mierīgi skrienot varu paskriet arī zem 5 min/km, un jūtu ka vēl ir rezerve. Pat neticas ka mēneša laikā esmu nometis 1 minūti no rezultāta, skrienot tieši ar tādu pašu spēka patēriņu kā pirms mēneša. Regulāri skrienot protams arī liekie kilogrami no svara tiek nomesti, un izskatās ka Open100 grupā tik drīz vairs neatgriezīšos, jo nu jau jūtami vieglāk arī pārvietojos pa mežu orientējoties, kas ir tikai pozitīvi. Alus jau garšo ļoti, bet ja gribas vēl kaut cik pieklājīgā ātrumā uzskriet, tad nāksies krietni samazināt alutiņa patēriņu :))) Šoreiz piecītī ieņēmu 69. vietu no 181 skrējēja.
Šorīt palūkojoties pa logu bija skaidrs ka ar riteni uz sacensībām nevarēs doties - uz asfalta neliels ledutiņš un zāli sedz sarmas kārta. Nu neko, jāizmanto sabiedriskā transporta pakalpojumi, un labi vien bija, jo ja autobuss pieved gandrīz klāt pie sacensību centra (~300 metrus no pieturas), tad labāku servisu nemaz nevar vēlēties :) Arī mežmalā šur tur redzams sniegs un arī aukstums tāds ka vēlams būtu skriet ar cimdiem un cepuri. Organizatori sacensību nosaukumā bija iekļāvuši vārdiņu ''Christmas'', tāpēc jau vakar, veicot xmas shoppingu, pa 0.99 pensiem tika iegādāta arī sarkanā Z-veča cepure ar ko startēt šodienas pasākumā. Praktiski (ausis nesalst) un svinīgi (svētki taču!). Dodoties uz startu biju sajūsmā, izskatās ka šodien būs orientēšanās mežā, jo nemaz tik bieži Anglijā nesanāk izbaudīt kārtīgu mežu (pārsvarā parki un pļavas). Jābeidz priecāties un jāsāk orientēties, jo jau uz 1. kp sanāca ~20 sek. kļūdiņa, neielasījos kartē. Uz 2. kp baigais pārskrējiens pa taku. 3. 4. un 5. kp tādi samērā tehniski, jo tās mikro ieplaciņas ir tiešām sīkas un grūti pamanāmas, bet apsteidzot veselu baru ar pensionāriem, punkti tiek paņemti vēsi. Uz 6. kp tikai virzienā, pie punkta patīkams pārsteigums, šodienas maču ar savu dalību pagodinājis viens no Anglijas izlases orientieristiem - Matthew Speake! Arī 7. kp izskatās viegls, bet ne man... Paskrēju punktam pārdesmit metrus garām un nonācu līdz mazajai upītei, stāvu apstulbis... kartē redzu kur atrodos, bet nekur nemanīju ka būtu paskrējis garām ieplaciņai, paskrienu atpakaļ punkta virzienā... nu jā, punkts atrodas paugura augšā, kur ir maza dziļa ieplaciņa. 1:30 pazaudēta, būs turpmāk uzmanīgāk jāņem šādi mikroieplaciņu punkti, jo jau uz iepriekšējiem punktiem (3. un 5. kp) pamanīju ka tās ieplaciņas ir tā kā bumbu bedres ar vaļņiem apkārt. 8. kp ir šodienas ''foršākais'' punkts manā izpildījumā. Pa skaisto pārķēru etapu, būtībā ne savas vainas dēļ. Distanču plānotājs praktiski uz vienas līnijas bija novietojis gan 8. gan 18. kp, un es ātrumā pārķēru etapu un virzījos uz 18. kp pilnā pārliecībā ka skrienu uz 8. kp. Nonākot pie punkta atkal apstulbums - ieplaciņā atrodas punkts nr. 110, bet man vajag nr. 96, izskrienu cauri vēl vienai ieplaciņai un turpinu skriet uz priekšu pilnīgi pārliecināts ka man jāmeklē mikro ieplaka. Bet nu galīgi kaut kas neiet kopā, tāpēc skrienu atpakaļ. Šajā brīdī man viena dāma cienījamā vecumā uzsauc ka viņai uzreiz esot svētku sajūta radusies ieraugot mani ar to cepuri :))) ir jau ir, tik tas nekas ka es šobrīd burkoju :))) Pēkšņi ieraugu ka man pretī skrien Joyce, kura arī skrien Blue distanci un kuru es jau sen pie 3. kp apdzinu. Nē nu jauki, 50 gadīga kundzīte mani ir noķērusi. Skatos ka viņa virzās uz punktu pauguriņa malā, kurš visu laiku ir bijis manā redzeslokā, bet klāt viņam neskrienu, jo man taču vajag ieplaciņu. Beidzot nolemju tā kārtīgāk ieskatīties kartē... man vienkārši nav ko teikt šajā situācijā :( Es visu laiku biju meklējis 18. kp (un pat atradis, tik nevarēju atzīmeties, jo nr. nesakrita) nevis 8. kp. Muļķīgāku kļūdu grūti iedomāties, stulbi jau būtu vainot plānotāju, bet nav visai pārdomāti likt uz vienas līnijas tik līdzīgus (8. un 18.) punktus, ja nebūtu leģendās salīdzinājis numurus, tad mierīgi būtu atzīmējies 18. kp (domājot ka biju 8. kp) un skrējis tālāk uz 9. kp. Gandrīz 2 min. kļūda, var teikt atkal dēļ neuzmanības. Pie punkta aizlido garām divi EBOR čaļi - Beech un Chechik, skaidrs ka viņi skrien garāko Brown distanci. Uz 9. kp izskatās diezgan ''netīrs'' etaps, tāpēc izlemju skriet apkārt pa kreiso pusi pa taku, bet etapa vidū, nevarot atrast piemērotāko vietu kur šķērsot upi, plānu mainu un nolemju virzīties pa taisno uz punktu gar mazo strautiņu. Šī liekā ļurkāšanās pie upes (atkal pamanījos iemaukties mālos, šoreiz veiksmīgāk) prasīja vēl vienu lieku minūti pie rezultāta. Punktu paņēmu reizē ar vienu no Anglijas elites dāmām - Heather Gardner, izskatās ka šodien Brown grupā būs visai stiprs dalībnieku sastāvs, labi vien ir ka skrienu Blue distanci :) Uz 10. kp tikai virziens, bet pirms punkta maza sabremzēšanās, nesaprotu kas man jāmeklē uz tās kalna nogāzes, nebiju agrāk piefiksējis ka angļi sakni apzīmē ar brūnu trīsstūri. 11. kp vieglais, uz 12. kp jāapiet lielais kāpums, bet punktu jāņem uzmanīgi - atkal mazā dziļā ieplaka. Uz 13. kp īsais etaps, tā kā redzu ka viens jau skrien uz punktu un izcels man viņu, tad izdomāju ka varētu uzskriet ar maksimālo un dabūt ātrāko splitlaiku šajā etapā :) izdevās, tas arī bija vienīgais šodienas pirmais laiks splitos. Uz 14. kp arī virziens jātur, bet uz 15. kp praktiski tikai pa taciņu, šeit bija īsta ziema, visa zeme ar sniegu klāta! Atzīmējos 15. kp un atskatos atpakaļ, oho... Joe Woodley ir mani noķēris. Atceroties ar kādu pārsvaru šis jaunais AIRE talants uzvarēja pagājušo nedēļ Blue distancē, sapratu ka vajadzētu kādu etapu uzskriet kopā ar viņu. Uz 16. un 17. kp lidojošie etapi, stiepju no visas sirds, un pārsteidzoši - jaunais čalis sēž man astē un neiet garām. Jūtos lepns ka spēju paskriet pa priekšu 16 gadīgam jauneklim :))) Atzīmējoties 17. kp, puisis tomēr izlemj man iet garām un iekūlās zaļajā, bet es godīgi pa leju izskrēju uz balto mežu un atkal stiepju, lai čalis redz ka šitais resnais Aire formā arī var paskriet. 18. kontrolpunktā jau šodien biju paviesojies, meklējot 8. kp, tāpēc kartē neskatījos un mēģināju paņemt punktu uz atmiņu. Diemžēl, skrienot no otras puses, neizdevās trāpīt punktā un aizvilku kārtīgā 1:30 kļūdā gan sevi, gan Joe (paskatījos splitus, čalim šī bija pirmā kļūda, jo visi etapi bija pirmajā trīniekā). Labi, nav ko ārdīties, jāpaskatās kā Joe orientējas, tāpēc uz 19. 20. un 21. kp praktiski kartē neskatos, sēžu tik astē. Puisim ātrums tiešām ir labs, un man nav nekādu cerību tikt līdzi viņam, bet jūtams ka Joe vēl ir M16 grupas pārstāvis, jo etapos baigi raustās un dažviet arī apstājas, kas ļauj man noturēties viņam aizmugurē.
Arī uz 22. kp skrienu tik līdzi, bet čalis laikam atriebās man ;) par 18. kp kļūdu, jo aizvilka mūs abus tāāādā kļūdā (vismaz 2 min.) Aizskrējām stipri pa tālu pa kalna nogāzi, nu atkal man bija jāuzņemas vadība un jāvelk ārā no kļūdas. Atzīmējos punktā un laidu atkal pa priekšu jaunieti, pēdējie divi 23. un 24. kp samērā vienkārši, tāpēc šis varēja atkal izpausties ar savu ātrumu, bet es centos noturēt viņu redzamības attālumā, lai pašam vairs nav jāorientējas. Būs tiešām interesanti pavērot kādus rezultātus pēc pāris gadiem Joe rādīs, jo nenoliedzami viņam ir visas dotības kļūt par ļoti labu orientieristu. Joe atkal pārliecinoši (bez tām 2 kļūdām būtu vēl pārliecinošāk) ieņēma 1. vietu Blue distancē, bet es ierindojos necerēti (jo kļūdās salasījās 7-8 minūtes) augstajā 5. vietā no 48 dalībniekiem. Prieks bija pabeigt 2011. gada Anglijas orientēšanās sezonu feinā mežā un galvenais interesantā un tehniskā distancē. Iespējams ka šogad vēl vienu reizi došos ar karti mežā, kaut kur Garkalnes apkārtnē.
Šis ir 72. ieraksts manā blogā šogad, tātad tas nozīmē ka 2011. gads man ir bijis līdz šim sacensībām bagātākais gads - gandrīz 70 orientēšanās sacensības un dažas skriešanas sacensības! Būs kādu vakaru laikam jāuzraksta arī gada kopsavilkums, jo tik daudzās un interesantās sacensībās nebiju startējis pat savos ''ziedu laikos'' :) kad gadā startēju vidēji 50 sacensībās.

Nav komentāru: