Buļļezers (Rīga)

Category: Ziemas Magnēts 2011/12 22. kārta

Map/area: Buļļezers (Rīga)

Organiser: IK Auseklis

Country: Latvia

Discipline: 3. Distance

Results

Svētki aizvadīti, laiks sportiskām aktivitātēm Latvijā. 2011. gadu jānoslēdz startējot Ziemas Magnēta 22. kārtā. Šis gan vairāk izskatījās kā vasaras nevis ziemas Magnēts :) spīd saulīte, temperatūra +8 grādi un ne sniega ne ledus. Arī ceļi un ielas pilnīgi sausas un bez ledus, tāpēc uz Garkalni devos ar mašīnu, kurai protams ziemas riepu nav, jo galīgi negribējās tērēties un uz šīm pāris atvaļinājuma dienām montēt nost vasaras riepas, jo nākamreiz ar auto droši vien braukšu tikai pavasarī. Bet kārtībai jābūt un likumi jāievēro... un protams ka uzrāvos uz ’’draugiem’’ un tiku pie 20 latu soda par CSN 244. punkta pārkāpumu! Drošība protams pirmajā vietā, bet šodien jau nu čaļi varēja iztikt tikai ar brīdinājumu, ārā reāls pavasaris :) Sevišķi nepārdzīvoju par šo Otro Ziemassvētku dāvanu, jo nonākot Magnēta sacensību centrā biju sajūsmā par apkārt redzamo priežu mežu ar zaļu sūnu pamatni. Varēs kārtīgi izskrieties pēc Anglijas nepievilcīgajiem ’’mežiem’’. Vienīgā problēma ka Latvijā neesmu atstājis ne vienus normālus skrienamos apavus, skrēju ar futbola bučiem :))) labi ka o-tērpi gan pilns skapis. Jau iepriekš zināju ka skriešu 3. distanci, jo 4. distance ir krietni par garu priekš manis, bet 3. distance ar 6.8 km ideāli piemērota tādam mierīgam 50 minūšu skrējienam. Jau savelkot punktus un plānojot distanci sapratu ka te būs darbiņš kompasam – jāuzmet precīzs virziens un vienkārši jāskrien punktiem pierē.

Tā arī darīju, ar mazām nobīdēm praktiski skrēju tikai pa līniju un tām dažām pumpām (pauguriņiem) nedaudz sasprindzinoties vēsi skrēju pāri. Pie 34. kp izdevās redzēt Toļiku darbībā, viņš no punkta nevis aizskrēja bet aizlidoja uz apkārtējo orientieristu fona. Mežs tiešām bija pilns ar orientieristiem un uz daudziem punktiem galvenais mērķis bija noķert priekšā skrienošos. Pie 36. kp iekļuvu pat nelielā sastrēgumā :) biju noķēris vairākus 3. distances skrējējus un arī mani bija apsteidzis viens 3. distances orientierists. Ieskatījos grafikos, tas bija Jevgeņijs Bondins, nu tad arī turpmāko distances daļu sanāca sacenšanās ar Žeņu. Viņš bija tipisks Magnēta tipa skrējējs, jo ļoti bieži etapus veica pa ceļiem un stigām, savukārt es visur gāju pa taisno, pa līniju. Un tā skrienoties, praktiski visos punktos nonācām reizē. Uz 46. kp garo etapu viņš man atsēdēja astē, bet uz nākamo 49. kp aizgāja garām un pazuda no mana redzesloka, jo es pirms punkta slaidi nostiepos garšļaukus, aizķēros aiz dzeloņdrātīm un pamanījos pāršķērst kreiso plaukstu. Kalnā uz punktu uzkāpu, notecināju liekās asinis no rokas un turpināju skriet. Uz 51. kp precīzi kā pa diedziņu, skrienot uz 53. kp ieskatos pulkstenī... ieskatos kartē... hmm vēl 2 punkti atlikuši un pulkstenis rāda tikai 38 minūtes, sāku jau domāt vai neesmu izlaidis kādu punktu, jo neticējās ka 6.8 km garo distanci noskriešu ap 40 minūtēm. Visu distanci biju mazliet taupījies, bet te jau tūliņ būs finišs! Nu tad uz pēdējo 100. kp un finišu uzspiedu nedaudz ātrāk. Finišā ieskatoties Garminā viss bija skaidrs kāpēc tik ātri pienāca finišs. Oficiālais distances garums bija 6.8 km, bet man Garmins rādīja noskrietus 6.95 km, tātad tikai 150 metrus esmu noskrējis pa virsu. Anglijā bija pierasts ka kļūdās un apkārtceļos salasījās vismaz 1 km pa virsu oficiālajam distances garumam, bet šeit distanci sanāca veikt praktiski pa līniju. Varētu teikt ka ideāli veikta distance bez kļūdām, bet tagad skatoties Garmin ceļu uz kartes, jāsecina ka abos garajos etapos uz 39. un 46. kp esmu pārāk daudz novirzījies no taisnās līnijas. Tā teikt šādā mežā katra nepareizi apskrieta priede jau uzskatāma par mazu kļūdiņu :) Varbūt vajadzēja kādā līdzenajā etapā uzskriet mazliet ātrāk un būtu pat dažas vietas augstāk rezultātos, bet šā vai tā gandarījums bija liels par uzrādīto rezultātu 42:59 un ieņemto dalīto 10. vietu ar junioru gados slaveno Ēriku Lebedoku no 142 dalībniekiem. Izbaudīju katru noskrieto metru pa mīkstajām sūnām un skaisto priežu mežu. Salīdzinot Anglijas mežus (parkus) ar Latvijas mežiem ir kā nakts pret dienu, pa Latvijas mežiem ir vienkārši kaifs skriet. Jāsāk jau apdomāt ka pēdējā atvaļinājuma dienā Latvijā 1. janvārī varētu doties uz Magnētu Mežaparkā. Būtu forši jauno gadu uzsākt orientējoties!